Informācija atjaunota: 2026 29 oktobris
Nodokļi Latvijā ienākumiem no akciju pārdošanas: viss, kas ir jāzina
Šo rakstu ir uzrakstījis cilvēks

Peļņai no akciju un investīciju fondu pārdošanas tiek piemērots 25,5 % iedzīvotāju ienākumu nodoklis (IIN).
Ja visi gada ienākumi pārsniedz 200 000 EUR, daļai, kas pārsniedz šo summu, tiek papildus piemērota 3 % likme.
Izmantojot ieguldījumu kontu, nodoklis tiek piemērots tikai gadījumā, ja kopējā no konta izņemtā summa pārsniedz tajā ieguldīto līdzekļu summu. Summai, kas ir lielāka, tiek piemērota 25,5 % likme.
Šajā rakstā stāstīsim par to, kā aprēķināt ar nodokļiem apliekamo peļņu, kā tiek vērtēti zaudējumi no investēšanas, ar ko atšķiras standarta nodokļu piemērošanas kārtība un ieguldījumu konta režīms, kā tiek piemēroti nodokļi dividendēm un kad ir jādeklarē ienākumi Latvijas ieņēmumu dienestam (VID).
Ir jāatceras:
- Peļņai no akciju un investīciju fondu pārdošanas tiek piemērots 25,5 % iedzīvotāju ienākumu nodoklis. Kopš 2025. g. šī likme ir palielināta no 20 % līdz 25,5 %.
- Iedzīvotāju ienākumu nodoklis tiek piemērots no pirmā no peļņas nopelnītā eiro.
- Peļņu var aprēķināt divos veidos: izmantojot FIFO vai vidējās svērtās cenas metodi. Izvēlētā metode ir jāpiemēro vismaz 10 gadus.
- Ja ceturksnī ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem pārsniedz 1000 EUR, tie ir jādeklarē līdz nākamā ceturkšņa pirmā mēneša 15. datumam. Citos gadījumos ir deklarē reizi gadā, līdz nākamā gada 15. janvārim.
- Nepārdoto akciju vērtības pieaugumam nodokļi netiek piemēroti.
VĒLATIES SĀKT INVESTĒT, BET NEZINĀT, KĀ?
Vienkārša instrukcija, kurā parādīts, kā 10 minūšu laikā atvērt vērtspapīru kontu.
Finanšu instrumentu pārdošanas nodokļi tuvplānā
Šajā rakstā izklāstītie noteikumi tiek piemēroti Latvijas nodokļu rezidentiem, kuri investē savā vārdā ar bankas, brokera vai investēšanas platformas starpniecību. Ja ieguldījumu konts netiek izmantots, peļņa no akciju un investīciju fondu pārdošanas ir jādeklarē kapitāla pieauguma deklarācijā (DK), kas ir jāiesniedz ar VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) starpniecību.
Ja investējat ar uzņēmuma starpniecību, tiek piemēroti citi uzskaites un nodokļu piemērošanas noteikumi. Šajā gadījumā ir spēkā juridiskajām personām noteiktā nodokļu kārtība, kas šajā rakstā netiks apskatīta.
| Rādītājs | Noteikums |
|---|---|
| Standarta likme | 25,5 % |
| Papildu likme | Papildus 3 % gada ienākumu daļai, kas pārsniedz 200 000 EUR |
| No cik lielas summas ir jāmaksā nodoklis | No pirmā no peļņas nopelnītā eiro |
| Peļņas aprēķināšanas metode | FIFO vai vidējās svērtās cenas metode. Izvēlētā metode ir jāpiemēro vismaz 10 gadus. |
| Deklarēšanas termiņš | Ja ceturksnī ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem pārsniedz 1000 EUR, ir jādeklarē līdz nākamā ceturkšņa pirmā mēneša 15. datumam. Citos gadījumos ir deklarē reizi gadā, līdz nākamā gada 15. janvārim. |
| Nodokļa samaksas termiņš | Līdz mēneša, kurā tiek iesniegta deklarācija, 23. datumam. |
Kā tiek aprēķināta ar nodokli apliekamā peļņa (FIFO vai vidējā cena)
Ar nodokli apliekamā peļņa tiek aprēķināta, no akciju pārdošanas summas atņemot to iegādes vērtību. Iegādes vērtībā tiek iekļauta arī pirkuma komisijas maksa.
Peļņa = Pārdošanas summa – Iegādes vērtība (kopā ar pirkuma komisijas maksu)
Ja tā paša uzņēmuma akcijas tika nopirktas par atšķirīgām cenām, peļņas aprēķināšanai var izvēlēties vienu no divām metodēm:
- FIFO (angļu val. First In, First Out): tiek uzskatīts, ka vispirms tiek pārdotas agrāk iegādātās akcijas.
- Vidējās svērtās cenas metode: iegādes cena tiek aprēķināta saskaņā ar visu piederošo viena veida akciju vidējo iegādes cenu.
Izvēlētā metode ir jāpiemēro vismaz 10 gadus.
Piemēram, vispirms tika nopirktas 10 “Apple” akcijas par 100 EUR, bet vēlāk vēl 10 akcijas par 120 EUR. Pēc kāda laika tika pārdotas 10 akcijas par 150 EUR. Šajā piemērā komisijas maksa netiek ņemta vērā. Ja tiek piemērota FIFO metode, tiek uzskatīts, ka vispirms tiek pārdotas tās 10 akcijas, kas tika nopirktas par 100 EUR.
- Pārdošanas summa: 1500 EUR
- Iegādes cena saskaņā ar FIFO: 1000 EUR
- Peļņa: 500 EUR
- Iedzīvotāku ienākuma nodoklis (25,5 %): 127,50 EUR.
Ja tiek piemērota vidējās svērtās cenas metode, vispirms ir jāaprēķina vidējā vienas akcijas iegādes cena: (1000 EUR + 1200 EUR) / 20 = 110 EUR. Respektīvi, pārdoto 10 akciju iegādes cena ir 1100 EUR, bet peļņa ir 400 EUR. Piemērojot 25,5 % likmi, nodoklis ir 102 EUR.
Kā redzams, izvēlētā metode var ietekmēt aprēķinātās peļņas un maksājamā nodokļa apmēru. Ir svarīgi izvērtēt arī visa gada darījumu rezultātus, jo attiecīgā gada zaudējumi no investēšanas var samazināt ar nodokli apliekamo peļņu.
Peļņa un zaudējumi attiecīgajā gadā tiek summēti
Ja vienas akcijas tika pārdotas ar peļņu, bet citas ar zaudējumiem, aprēķinot nodokli, tiek ņemts vērā kopējais attiecīgā gada rezultāts.
Piemēram, ja viens darījums deva peļņu 700 EUR apmērā, bet cits zaudējumus 250 EUR apmērā, kopējā ar nodokli apliekamā peļņa būs 450 EUR. Piemērojot 25,5 % likmi, maksājamais iedzīvotāju ienākuma nodoklis būs 114,75 EUR.
Ja ceturkšņa peļņa jau ir deklarēta, taču vēlāk tajā pašā gadā radās zaudējumi, līdz nākamā gada 1. februārim var iesniegt gada kapitāla pieauguma precizēšanas deklarāciju. Šādā veidā vēlāk radušos zaudējumus var iekļaut, aprēķinot gada galīgo rezultātu.
Zaudējumi uz nākamo taksācijas gadu netiek pārcelti, un tie nevar būt cita veida ienākumu samazināšanas pamats.
Tāpēc gada beigās ir vērts pārskatīt visu investīciju portfeli. Reizēm nerentablu pozīciju pārdošana var samazināt attiecīgajā gadā gūto ar nodokli apliekamo peļņu. Tomēr lēmumu par investīciju pārdošanu vajadzētu pieņemt, ņemot vērā ne tikai maksājamos nodokļus, bet arī savu investēšanas stratēģiju.
Dividendēm nodokļi tiek piemēroti citādi
Dividendes ir uzņēmuma peļņas daļa, kas tiek izmaksāta akcionāriem. Tās var saņemt, arī nepārdodot piederošās akcijas, tāpēc dividendēm tiek piemēroti citi nodokļu piemērošanas noteikumi nekā peļņai no akciju pārdošanas.
Par Latvijas uzņēmumu dividendēm, kas tiek maksātas no peļņas, kas gūta no 2018. g. 1. janvāra, papildu nodoklis iedzīvotājiem netiek piemērots, ja uzņēmums par to ir samaksājis peļņas nodokli. Ja dividendēm tomēr tiek piemērots nodoklis, to ietur izmaksātājs, tāpēc investoriem papildus nekas nav jādara.
Ārvalstu uzņēmumu dividendēm Latvijā var nepiemērot nodokļus, ja uzņēmums savā valstī ir samaksājis peļņas nodokli vai ārvalstī no dividendēm tika ieturēts nodoklis. Ja ārvalstī ieturētais nodoklis ir zemāks par Latvijas likmi, iespējams, būs jāsamaksā starpība. Ārvalstī gūtās dividendes ir jānorāda gada ienākumu deklarācijā: ar nodokli neapliekamās – D2 pielikumā, ar nodokli apliekamās – D1¹ pielikumā.
Deklarējot ienākumus, ir svarīgi nošķirt peļņu no akciju pārdošanas, dividendes un procentus, kā arī izvērtēt, vai tiek izmantots ieguldījumu konta režīms. No ienākumu veida un piemērojamā režīma ir atkarīga to aplikšanas ar nodokļiem un deklarēšanas kārtība.
Ieguldījumu konts un nodokļu atlikšana
Ieguldījumu konts nodrošina, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanu var atlikt. Tā darbības princips ir vienkāršs: nodoklis netiek maksāts pēc katras rentablas akciju pārdošanas, bet gan tad, kad kopējā no konta izņemtā summa pārsniedz tajā ieguldītos līdzekļus.
Tas nozīmē, ka var pārdot akcijas, mainīt portfeļa sastāvu un reinvestēt gūto peļņu, nemaksājot nodokli pēc katra darījuma. Šis modelis ir īpaši aktuāls tiem, kuri investē ilgtermiņā un neplāno regulāri izņemt peļņu.
Piemēram, ieguldījumu kontā tiek ieskaitīti 2000 EUR, kas tiek investēti, un vēlāk tiek izņemts 1000 EUR. Tikai šīs izņemtās summas dēļ nodoklis nav jāmaksā, jo izņemtā summa nepārsniedz jūsu ieguldījumu summu. Nodokļu saistības rastos tad, ja kopējā izņemtā summa pārsniegtu 2000 EUR.
Summai, kas to pārsniedz, tiek piemērots 25,5 % iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Ja tiek gūti ar nodokli apliekamie ienākumi, tie ir jādeklarē gada ienākumu deklarācijas pielikumā D1¹.
Ja ieguldījumu konts ir atvērts pie ārvalstu brokera, par to jums ir jāinformē VID ar elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) starpniecību līdz tā gada, kurā vēlaties kontam piešķirt ieguldījumu konta statusu, 31. decembrim. Kamēr VID nav informēts, tiek piemērota standarta nodokļu piemērošanas kārtība.
Ieguldījumu konta statusu nevar piemērot kontam, kurā ir atļauti darījumi ar kriptoaktīviem.
Kuru izvēlēties?
Investējot ar brokera starpniecību, ir svarīgi nošķirt standarta nodokļu piemērošanas kārtību un ieguldījuma konta režīmu. Ieguldījumu konts nav atsevišķs konta veids: tas ir statuss, kas var būt brokera kontam, ja tas atbilst noteiktajām prasībām. Brokerim ir jābūt licencētai kredītiestādei vai investīciju pakalpojumu uzņēmumam, Latvijas, citas ES vai EEZ valsts, ESAO valsts vai valsts, ar kuru Latvija ir noslēgusi nodokļu līgumu, rezidentam. Ieguldījumu kontā var ieskaitīt tikai naudu vai finanšu līdzekļus no cita ieguldījumu konta, tāpēc jau piederošās akcijas uz to pārcelt nevar.
Standarta nodokļu piemērošanas kārtība var būt piemērotāka, ja:
- investīcijas tiek pārdotas reti un netiek plānots bieži mainīt portfeļa sastāvu;
- jums nav svarīgi atlikt nodokļa samaksu.
Ieguldījumu konta režīms var būt piemērotāks, ja:
- tiek investēts ilgtermiņā, un gūtā peļņa parasti tiek reinvestēta;
- tiek bieži pirkti un pārdoti vērtspapīri;
- vēlaties atlikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksu un izvairīties no katra rentabla pārdošanas darījuma deklarēšanas.
Kā un kad deklarēt investīcijas VID?
Deklarēšanas kārtība ir atkarīga no tā, vai tiek izmantots ieguldījumu konta režīms. Ja tiek piemērota standarta nodokļu piemērošanas kārtība, ir svarīgi veikt šīs darbības:
1. Apkopot darījumu pārskatus.
Saglabāt datus par ienākumiem no pārdošanas, iegādes izdevumiem un komisijas maksu. Šie dati ir nepieciešami, lai aprēķinātu ar nodokli apliekamo peļņu. Ja tiek investēts ar ārvalstu brokera starpniecību, darījumu dati bieži ir jāsistematizē pašiem.
2. Aprēķināt peļņu un sagatavot deklarācijas datus.
Saskaņā ar Latvijā spēkā esošajiem noteikumiem aprēķiniet rezultātus no pārdošanas un ievadiet tos VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Kapitāla pieauguma deklarācijā (DK) katrs pārdošanas darījums ir jānorāda atsevišķi. Par datu pareizību ir atbildīgs investors.
3. Iesniegt deklarāciju laikus.
Ja ceturksnī ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem pārsniedz 1000 EUR, kapitāla pieauguma deklarācija ir jāiesniedz līdz nākamā ceturkšņa pirmā mēneša 15. datumam. Citos gadījumos ir deklarē reizi gadā, līdz nākamā gada 15. janvārim. Ja periodā ir radušies tikai zaudējumi, deklarācija nav jāiesniedz.
4. Samaksāt nodokli.
Aprēķināto nodokli samaksājiet, ieskaitot to vienotajā nodokļu kontā līdz deklarācijas iesniegšanas mēneša 23. datumam. Ja nodoklis netiek laikus samaksāts, tiek aprēķināta kavējuma nauda 0,05 % apmērā par katru nokavēto dienu.
Ja tiek izmantots ieguldījumu konta režīms un tiek gūti ar nodokli apliekamie ienākumi, tie ir jādeklarē gada ienākumu deklarācijas pielikumā D1¹. Gada ienākumu deklarācija ir jāiesniedz no 1. marta līdz 1. jūnijam, bet nodoklis jāsamaksā līdz 23. jūnijam. Ja gada ienākumi, kuriem tiek piemērota progresīvā likme (piemēram, darba alga), pārsniedz noteikto robežu (2025. g. ienākumiem 105 300 EUR), deklarācija ir jāiesniedz no 1. aprīļa līdz 1. jūlijam, bet nodoklis jāsamaksā līdz 23. jūlijam. Ja maksājamā summa pārsniedz 640 EUR, to var samaksāt trīs maksājumos.
Neatkarīgi no tā, ar kura brokera starpniecību tiek investēts, ir svarīgi pareizi aprēķināt peļņu, saglabāt darījumu dokumentus un laikus iesniegt deklarāciju.
Informācija izglītojošiem nolūkiem. Šī nav individuāla konsultācija nodokļu jautājumos. Pirms deklarācijas iesniegšanas pārbaudiet aktuālo informāciju VID tīmekļa vietnē: https://www.vid.gov.lv/.
Biežāk uzdotie jautājumi (BUJ)
Nē. Kamēr akcijas nav pārdotas, to vērtības pieaugums tiek uzskatīts par nerealizētu peļņu, tāpēc nodokļu saistības nerodas. Nodoklis kļūst aktuāls, realizējot peļņu no pārdošanas, nevis tāpēc, ka ir pieaugusi portfeļa vērtība.
Nē. Dividendēm ir spēkā citi nodokļu piemērošanas noteikumi. Tie ir atkarīgi no dividendes maksājošā uzņēmuma valsts un no tā, vai attiecīgie nodokļi jau ir samaksāti. Plašāk par to lasiet daļā “Dividendēm nodokļi tiek piemēroti citādi”.
Ja neizmantojat ieguldījumu konta režīmu, lejupielādējiet brokera darījumu pārskatus, aprēķiniet peļņu vai zaudējumus, ņemot vērā Latvijā spēkā esošos noteikumus, un iesniedziet datus ar VID EDS starpniecību. Kapitāla pieauguma deklarācija ir jāiesniedz reizi ceturksnī vai reizi gadā, ņemot vērā to, vai ceturksnī ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem pārsniedz 1000 EUR. Ieguldījumu konta ienākumiem tiek piemērota atšķirīga deklarēšanas kārtība, par kuru jau stāstījām iepriekš.
Nē. Zaudējumi uz nākamo taksācijas gadu netiek pārcelti, un tie nav cita veida ienākumu samazināšanas pamats. Tie var mazināt tikai attiecīgā gada ar nodokli apliekamā kapitāla pieaugumu.


